Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muļķītis
muļķītis -ša, v.
muļķīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → muļķis.
2.v.; folkl. Pasaku tēls — trešais tēva dēls.
PiemēriBierns: Un dot [naudu] tam muļķītim!.. Ko tāds ar naudu darīs?
Avoti: 5. sējums