mērdēt
mērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Piemēri..man bij gadījies dzīvot pie saimniekiem, kuri mērdēja saimi. Sevišķi grūti ar ēšanu man bija pērn. Visu vasaru netiku ne kumosiņa gaļas redzējis.
Stabili vārdu savienojumiMērdēt badā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
Piemēri..augsni ar kuplo lapojumu apēnojot, nomāc sēklu nezāles, mērdē sakņu nezāles..
Avoti: 5. sējums