mērenība
mērenība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mērens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..ir jāievēro pareiza uztura pamatprasības, proti, dažādība, savstarpēji līdzsvarotas atsevišķu sastāvdaļu attiecības un mērenība.
2.Vispārināta īpašība → mērens2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Kāds tad jau nu esmu!» Edgars iesaucās, kuram šī cilvēka priekšā sava tagadējā mērenība gandrīz izlikās kā slēpjama vājība. «Kas jau biju, tas esmu!»
3.Vispārināta īpašība → mērens3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIbsenu viņš [Rainis] cienīja, kā cienīja visus tos dižos garus, kas bijuši neiecietīgi pret sava laika pieticību un mērenību.
Avoti: 5. sējums