Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēris
mēris -ra, v.
Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
PiemēriMēra epidēmija.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 5. sējums