Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēriņš
mēriņš -a, v.
1.Dem. → mērs.
2.Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
Piemēri..[krogā] rindā uz nagliņām pakārti kapara mēriņi - stops, kortelītis, par desmit, par pieci un par trīs.
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
Piemēri«Uz krustdēla veselību!» Vīteļu Pēteris noteica.., paceldams savu mēriņu pret līdzās sēdētājiem.
2.2.Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
Piemēri..[Andrejs] izvelk pudeli degvīna un noliek uz galda: «Ieņemsim pa mēriņam. Uz sapazīšanos.»
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti).
Avoti: 5. sējums