Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mērķēklis
mērķēklis -ļa, v.
Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai. Tēmēklis.
Piemēri«..pielieku optisko mērķēkli pie acīm, jo kļuvis jau pilnīgi gaišs, un sāku novērot tanka lūku... Labi notēmēju un izšauju.»
  • «..pielieku optisko mērķēkli pie acīm, jo kļuvis jau pilnīgi gaišs, un sāku novērot tanka lūku... Labi notēmēju un izšauju.»
  • Šaujot izmēģinājuma sēriju, [sportists] nevarēja saprast - kas gan noticis ar lieliski noregulēto un piešauto pistoli?.. Izrādījās - nedaudz novirzījies mērķēklis.
Avoti: 5. sējums