mūks
mūks -a, v.
mūķene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.
PiemēriKā čurkstes klinšu alās nepieejamās akmens cellēs mita mūki vientuļnieki, seno rokrakstu pārrakstītāji - salstoši, pusbadaini, acu gaismu zaudēdami.
- Kā čurkstes klinšu alās nepieejamās akmens cellēs mita mūki vientuļnieki, seno rokrakstu pārrakstītāji - salstoši, pusbadaini, acu gaismu zaudēdami.
- Māsa Olga ienāca vēlu.. Viņa bija vēl gados jauna un izskatīga sieviete. Pat mūķenes tērps ar melno galvas segu, kuras vienīgais rotājums - baltā apmale virs pieres, nenoslēpa viņas pievilcību.
- sal. Dzīvoju te [uz Veca kuģa] kā mūks cellē. Lasu, mācos, bet nepalīdz... Viņa jauc manas domas... rādās sapņos...
Stabili vārdu savienojumiDzīvot kā mūkam.
- Dzīvot kā mūkam — Dzīvot askētiski, vientuļi.
Avoti: 5. sējums