neapdomīgs
neapdomīgs -ais; s. -a, -ā
neapdomīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
PiemēriJa bērnam atļauj visu, tad pastiprinās jau tā raksturīgā nenoteiktība, bērns kļūst pārlieku nesavaldīgs un neapdomīgs.
- Ja bērnam atļauj visu, tad pastiprinās jau tā raksturīgā nenoteiktība, bērns kļūst pārlieku nesavaldīgs un neapdomīgs.
- Cilvēki ir neapdomīgi un nesaprātīgi, - par savām patiesākajām jūtām kaunēdamies, viņi steidz projām no laimes brīžiem..
- Neapdomīgs gājējs, izvēlējies taisnu ceļu pa arumiem, pagarina savu gājienu.. trīskārt, jo kājas tam aplīp mitrām, smagām zemes pikām..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeapdomīgi vārdi.
- Neapdomīgi vārdi.
- Ticis uz ielas, jaunietis satraukumā izdara ļoti neapdomīgu soli - iesit milicim un.. metas bēgt.
- ..sastomās Inese, neapdomīgi uzsākusi tik gudru teikumu.
- pārn. Pa cieto skābenes zieda kātiņu rāpjas sīks gliemezītis.. Diezgan neapdomīgs gājiens; tur augšā viņu var noknābt acīgs putns..
Avoti: 5. sējums