neapmierināts
neapmierināts -ais; s. -a, -ā
neapmierināti apst.
1.Nol. divd. → apmierināt.
2.Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
PiemēriBiju sācis Jonātos gleznot viņas ģīmetnes, bet netiku ar tām galā un biju gaužām neapmierināts.
- Biju sācis Jonātos gleznot viņas ģīmetnes, bet netiku ar tām galā un biju gaužām neapmierināts.
- Slimība cilvēku padara neiecietīgu, nervozu, kašķīgu, neapmierinātu..
- Biruta arī no sarunas jutās nomākta, neapmierināta.
- Reizēm tomēr viņš neapmierināts klaiņo pa Klaucu māju un īgst: «Es nezinu, kas man te nepatīk.»
2.1.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība1.
Piemēri..telefonā pēkšņi atsaucās Ērika Rituma balss - skarba un neapmierināta.
- ..telefonā pēkšņi atsaucās Ērika Rituma balss - skarba un neapmierināta.
- «Tu nekad neko neievēro.».. Reinis izslējās un neapmierināti paskatījās uz vārtu pusi; tie joprojām stāvēja atvērti.
- Meitene. Slaida. Lepna. Mazliet neapmierināti sarauktām uzacīm un uzmestu apakšlūpu.
3.Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
Piemēri..sākumā laba daļa mājinieku bija diezgan neapmierināti ar jauno iemītnieku, jo eži, kā jau meža dzīvnieki, mājas apstākļos ir diezgan netīrīgi.
- ..sākumā laba daļa mājinieku bija diezgan neapmierināti ar jauno iemītnieku, jo eži, kā jau meža dzīvnieki, mājas apstākļos ir diezgan netīrīgi.
- Kritiski aplūkojis draugu, viņš neapmierināts pagrozīja galvu. «Tāds tu nevari iet. Ar kreklu vēl var iztikt, bet bikses... Kedas tās izskatās?»
Avoti: 5. sējums