Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
negausīgs
negausīgs -ais; s. -a, -ā
negausīgi apst.
1.Tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
PiemēriNegausīgs ēdējs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu).
Piemēri..Mintauts aizvien biežāk iekrita negausīgā dzeršanā un rāvās uz postu acīm redzot.
1.2.Pārmērīgs.
PiemēriNegausīga taupība.
1.3.pārn. Tāds, kas noris ar pārmērīgu intensitāti (par parādībām dabā).
Piemēri..varēja dzirdēt, kā lietus negausīgi skaloja jumta skārdu.
1.4.pārn. Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNegausīgs pastmarku krājējs.
2.Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Alkatīgs.
PiemēriNegausīgs pētnieks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzpircēja negausīgi aplaupītie zvejnieki pirmo reizi saņēma taisnīgu samaksu par saviem lomiem.
2.2.Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
PiemēriNegausīgi nākotnes sapņi.
Avoti: 5. sējums