neizdarība
neizdarība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbinieka neizdarība.
2.Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
PiemēriKatru nolaidību un neizdarību kaujinieki sāka uzskatīt par kaunu ne tikai sev, bet arī savam komandierim.
Avoti: 5. sējums