nejēga
nejēga ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
PiemēriNejēga šahā.
1.1.Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
PiemēriŠeit dzīvodams, arvien skaidrāk saprotu, cik liels nejēga esmu bijis, zemodamies varmācībai..
Avoti: 5. sējums