nekaunīgs
nekaunīgs -ais; s. -a, -ā
nekaunīgi apst.
1.Tāds, kas neizjūt kaunu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
PiemēriNekaunīgs melis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
PiemēriNekaunīga rīcība.
1.2.Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino. Nepieklājīgs, rupjš.
PiemēriNekaunīgs stāstījums.
1.3.Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
PiemēriPeles.. palikušas tik nekaunīgas, ka dienas laikā tekāja pa istabu, pat vecās pastalas zem gultas grauza kopā.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMeža cūkas bija apstājušas mājas. Tās nekaunīgi iebruka dārzā un kartupeļu vagas izrakņāja kā ar lemešiem.
1.5.pārn. Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
PiemēriVējš ir nekaunīgs, ar niknu neatlaidību sit viļņus pret kutera sāniem..
Avoti: 5. sējums