nekaunīgs
nekaunīgs -ais; s. -a, -ā
nekaunīgi apst.
1.Tāds, kas neizjūt kaunu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
PiemēriNekaunīgs melis.
- Nekaunīgs melis.
- Cik nekaunīgi viņi tur paliek, tai pilsētā: ne saviem miesīgiem vecākiem vairs ceļa negriež.
- ..ļaudis skatījās istabā, kā brūtgāns dejo ar brūti un ko ēd viesi. Nekaunīgākie bāzās virtuvē un ātrāk negāja prom, kamēr tiem kaut ko iedeva...
- Zēns skolā izturējās, it kā būtu kaut kas vairāk par citiem klases biedriem. Bija drošs un nekaunīgs pat stundās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
PiemēriNekaunīga rīcība.
- Nekaunīga rīcība.
- Nekaunīgi smiekli.
- Tādi vīri kā Vintiņš jau parasti rīkojas ar nekaunīgu uzbāzību; pat ja tiem skaidri un atklāti parāda durvis, tie nākamajā dienā.. ierodas atkal..
- Arī toreiz vīrieša viltīgā laipnība un uzmācīgie, nekaunīgie skatieni iegrūda viņu [Katrīnu] postā un kaunā.
1.2.Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino. Nepieklājīgs, rupjš.
PiemēriNekaunīgs stāstījums.
- Nekaunīgs stāstījums.
- Nekaunīga dziesma.
- «Mūsu puišiem allaž mutē tādi nekaunīgi vārdi par sievietēm. Bet gribētos, lai būtu brīži, kad tu tā... citādi. Bez smiekliem, bez vaļības...»
1.3.Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem).
PiemēriPeles.. palikušas tik nekaunīgas, ka dienas laikā tekāja pa istabu, pat vecās pastalas zem gultas grauza kopā.
- Peles.. palikušas tik nekaunīgas, ka dienas laikā tekāja pa istabu, pat vecās pastalas zem gultas grauza kopā.
- ..lielās vārnas kļuva arvien nekaunīgākas un bezbailīgākas... biežāk un biežāk laidās pie cilvēkiem pēc laupījuma.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMeža cūkas bija apstājušas mājas. Tās nekaunīgi iebruka dārzā un kartupeļu vagas izrakņāja kā ar lemešiem.
- Meža cūkas bija apstājušas mājas. Tās nekaunīgi iebruka dārzā un kartupeļu vagas izrakņāja kā ar lemešiem.
1.5.pārn. Tāds, kura iedarbība ir traucējoša (par parādībām dabā).
PiemēriVējš ir nekaunīgs, ar niknu neatlaidību sit viļņus pret kutera sāniem..
- Vējš ir nekaunīgs, ar niknu neatlaidību sit viļņus pret kutera sāniem..
- ..Vilnis juta, ka sals nekaunīgi kniebj degunā.
- Viņš skatās, kā liesmas, nu jau gluži nekaunīgi, lien uz priekšu, izlocīdamās starp zaļākiem zāles kušķiem, meklēdamas sauso, nokaltušo.
Avoti: 5. sējums