nekustīgs
nekustīgs -ais; s. -a, -ā
nekustīgi apst.
1.Tāds, kas ir bez kustības. Tāds, kas nemaina savu stāvokli.
PiemēriNekustīgs sēdētājs.
1.1.Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriNekustīgs putna spārns.
1.2.Tāds, kas nemaina savu stāvokli (piemēram, par ierīcēm, iekārtām, to daļām).
PiemēriNekustīgs separators.
1.3.Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā). Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas. Rāms, mierīgs.
PiemēriNekustīgs ledus.
1.4.pārn. Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
PiemēriNekustīgs smaids.
2.Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku). Tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
PiemēriKāda laime, ka [skolas] pārzinis ir nekustīgs un par visu vairāk mīl savu mieru, ka viņš nestaigā apkārt, nehospitē..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekustīgs dzīves veids.
Avoti: 5. sējums