Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemantīgs
nemantīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu. Nabadzīgs, mazturīgs.
PiemēriNemantīgi ļaudis.
Avoti: 5. sējums