Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nemantīgs
nemantīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu. Nabadzīgs, mazturīgs.
PiemēriNemantīgi ļaudis.
  • Nemantīgi ļaudis.
  • Viņš piedzima nemantīgā ģimenē, auga starp strādniekiem..
  • ..arī «Vientuļajā priedē» komponists palicis uzticīgs savai koncepcijai par cilvēka vientulību mantīgo un nemantīgo sabiedrībā.
Avoti: 5. sējums