nemīts
nemīts -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → mīt [1].
2.Tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu).
PiemēriNemītas meža takas.
- Nemītas meža takas.
- Kā es īsu mūžu nīstu! Paliek ceļi nemīti: Iznāks vēl, ka nepazīstu Savu tēvu zemīti!
Stabili vārdu savienojumiNemīta taka.
- Nemīta taka idioma — Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
Avoti: 5. sējums