Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemīts
nemīts -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → mīt [1].
2.Tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu).
PiemēriNemītas meža takas.
Stabili vārdu savienojumiNemīta taka.
Avoti: 5. sējums