nenogurstošs
nenogurstošs -ais; s. -a, -ā
nenogurstoši apst.
1.Nol. divd. → nogurt.
2.Tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
PiemēriNenogurstošs strādnieks.
- Nenogurstošs strādnieks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPar labāku cilvēces nākotni. Šī cēlā mērķa vārdā dienu no dienas, gadu no gada nenogurstoši cīnās komunisti..
- Par labāku cilvēces nākotni. Šī cēlā mērķa vārdā dienu no dienas, gadu no gada nenogurstoši cīnās komunisti..
- Slimnieces elpu, pulsu, asinsspiedienu nenogurstoši vēroja anesteziologa.. modrās acis.
- pārn. Nu sākās īsts darba laiks abām lielajām vārnām, lai pieēdinātu mazos vārnēnus: nenogurstoši viņas staigā pakaļ arājam pa nule uzrausto vagu, lasa sliekas..
Avoti: 5. sējums