nepilngadīgs
nepilngadīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
PiemēriNepilngadīgo bērnu tiesības un intereses jāaizstāv viņu vecākiem.
1.1.lietv. nozīmē: nepilngadīgais, -ā, v.; nepilngadīgā, -ās, s. Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
PiemēriPar kaitējumu, ko nodarījis.. nepilngadīgais, atbild viņa vecāki (adoptētāji) vai aizbildnis..
Avoti: 5. sējums