Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neprasmīgs
neprasmīgs -ais; s. -a, -ā
neprasmīgi apst.
1.Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
PiemēriNeprasmīgs darbu vadītājs.
1.1.Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes. Nemākulīgs.
PiemēriNeprasmīgs zīmējums.
Avoti: 5. sējums