nepārtrauktība
nepārtrauktība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepārtraukts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAttīstības nepārtrauktība.
- Attīstības nepārtrauktība.
- Būvdarbu nepārtrauktība.
- Dzīve ne uz mirkli neapstājas. Tā ir veidojums, kam gala nav. Un nepārtrauktībā ir īstens un patiess tikai viens vienīgs brīdis - tapšanas moments.
- Visi [institūta] logi grima tumsā, atskaitot dažus, kur ķīmiskais process prasīja nepārtrauktību; tur dežurēja kāds no laborantiem vai līdzstrādniekiem.
2.Vispārināta īpašība → nepārtraukts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMēs teātra mākslā dzīvojam paaudžu nepārtrauktībā. Katra nākamā audze teātrī dzīvo no iepriekšējās meistaru maiņas darba rezultātiem.
- Mēs teātra mākslā dzīvojam paaudžu nepārtrauktībā. Katra nākamā audze teātrī dzīvo no iepriekšējās meistaru maiņas darba rezultātiem.
Avoti: 5. sējums