nervozitāte
nervozitāte -es, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
PiemēriNakšu negulēšana viņa nervozitāti bija vēl lielāku paaudzējusi, un viņš bija pilnīgi slims, drudžains.
- Nakšu negulēšana viņa nervozitāti bija vēl lielāku paaudzējusi, un viņš bija pilnīgi slims, drudžains.
- Edgars nezina, ko iesākt. Nāk virsū traka nervozitāte. Uztraukts viņš staigā pa dzīvokli..
Avoti: 5. sējums