nespējnieks
nespējnieks -a, v.
nespējniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
PiemēriNegribējās vecajam vīram vairs mētāties pa pasauli, katru nedēļu pie sava saimnieka, kā toreiz vadāja nespējniekus.
- Negribējās vecajam vīram vairs mētāties pa pasauli, katru nedēļu pie sava saimnieka, kā toreiz vadāja nespējniekus.
- Ar saviem septiņdesmit gadiem un klibo kāju Jurks vēl bija diezgan žirgts, kaut gan skaitījās pie pagasta nespējniekiem..
- Ik pagastam sava slava... Agare ir lepna uz saviem nabagiem. Nespējnieku māja še atgādina dzīvu muzeju..
- Kad [buržuāziskajā Latvijā] darba cilvēks kļuva vecs vai tika sakropļots darbā, viņu ievietoja nespējnieku patversmē..
Stabili vārdu savienojumi
- Nespējnieku nams (arī māja), arī nespējnieku patversme neakt. — Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
Avoti: 5. sējums