neuzņēmība
neuzņēmība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neuzņēmīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gļēvulība.
PiemēriSen jau to vajadzēja izdarīt, kāpēc viņš vēl vilcinājās? No viņa puses tā vienkārši apkaunojoša neuzņēmība.
2.med. Vispārināta īpašība → neuzņēmīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriParasti, infekciju slimības pārslimojot, rodas neuzņēmība pret tām, jo organismā izstrādājas pretvielas.
Avoti: 5. sējums