Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neuzmanīgums
neuzmanīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neuzmanība (1).
PiemēriBērna neuzmanīgums.
2.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neuzmanība (2).
PiemēriNeuzmanīgums darbā ar kaitīgām vielām.
3.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neuzmanība (3).
PiemēriMājasmātes neuzmanīgums pret viesiem.
Avoti: 5. sējums