Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neuzvedīgs
neuzvedīgs -ais; s. -a, -ā
neuzvedīgi apst.
Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst sadzīves normām.
PiemēriKunigunde:.. viņš mūs nepazina. Pat cepures nepacēla. Dikti neuzvedīgs cilvēks.
Avoti: 5. sējums