Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
niķīgums
niķīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → niķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNiķīgums, izvēlība pie galda kļūst bērnam par ieradumu. Un mātes te parasti izdara otru kļūdu - sāk izdabāt bērnam, gatavot pieprasītos ēdienus..
2.Vispārināta īpašība → niķīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZirga niķīgums.
Avoti: 5. sējums