nicīgs
nicīgs -ais; s. -a, -ā
nicīgi apst.
Tāds, kurā izpaužas nicinājums. Nicinošs (2).
PiemēriNicīgs smīns.
- Nicīgs smīns.
- Nicīga sejas izteiksme.
- ..Jaņuks atkal uzmeta nicīgu skatu Monikai, kā gribēdams teikt: «Tad ir gan tās meitenes, pat tik daudz nesaprot.»
- Fabrikā mani Krauss [meistars], nicīgi smīnēdams, noraida uz kantori - lai ejot pēc naudas. Strādāt es te vairs nevarot - policija noliegusi.
- «Ko tad viņš gan man var darīt!?» tas nicīgi iesmejas.
Avoti: 5. sējums