nicinājums
nicinājums -a, v.
Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
PiemēriNeviens kliedziens un nekādas lamas nevar mēroties nicinājumā un izsmieklā ar šo dziļa riebuma pilno skatienu, ar kādu tēvs lūkojas uz viņu..
- Neviens kliedziens un nekādas lamas nevar mēroties nicinājumā un izsmieklā ar šo dziļa riebuma pilno skatienu, ar kādu tēvs lūkojas uz viņu..
- ..mīļu pateicības vārdu vietā esmu saņēmusi saltu nicinājumu.
- Es skatījos uz Žaķu [noziedznieku],.. un mani pārņēma tāds nicinājums un riebums, ka nebija vēlēšanās viņam pat sist.
Avoti: 5. sējums