Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
niķība
niķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → niķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Niķīgums (1).
PiemēriBērna niķība.
2.Vispārināta īpašība → niķīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Niķīgums (2).
PiemēriZirga niķība.
Avoti: 5. sējums