noasināties
noasināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; reti
1.Refl. → noasināt1. Tikt noasinātam.
PiemēriZīmulis labi noasinājies.
- Zīmulis labi noasinājies.
- pārn. Pa šiem klaidonības un bēdu gadiem viņa jutekļi bij noasinājušies, sajūtas izsmalcinājušās..
2.Refl. → noasināt2. Tikt noasinātam.
Avoti: 5. sējums