nobružāt
nobružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
PiemēriNobružāt čemodānu.
- Nobružāt čemodānu.
- Nobružāta grāmata.
- Nobružāti soli.
- Tēva zilā strādnieku gvardista blūze bija nobružāta un saulē izbalējusi.
- Kojā atlaidies, Arnis samiegtām acīm skatās augšējās guļvietas nobružātajos dēļos..
- ..kas nobružātā bloknota lapiņā rakstīts tālāk, nevaru ne uzminēt, ne salasīt...
- pārn. ..dzeja.., cenšoties pēc lielākas izteiksmes krāsainības, atsakās no nobružātām dzejas frāzēm.
2.Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
PiemēriNobružāt grīdai krāsu.
- Nobružāt grīdai krāsu.
- Neviena krūmiņa [ganībās], kur govīm bizošanas laikā dundurus no muguras nobružāt..
Avoti: 5. sējums