nobrēkt
nobrēkt -brēcu, -brēc, -brēc, pag. -brēcu; sar.
1.trans. Skaļi, neapvaldīti nokliegt1.
PiemēriKlibais apskrēja gaitenī pa abām galerijām, pie katras lūkas piedauzīdams un stereotipu frāzi nebrēkdams: «Lūkas ciet! Paliek guļam!»
Avoti: 5. sējums