nodimēt
nodimēt parasti 3. pers., -dim, arī -dimē, pag. -dimēja
nodimt parasti 3. pers., -dim, pag. -dima; intrans.; novec.; retāk
Nodimdēt1.
Piemēri..balādē «Divdesmit brāļi» redzam kraukļus. Kur viņi traucas, tur nodim plašumi..
Avoti: 5. sējums