nodzeltēt
nodzeltēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
PiemēriKoki nodzeltēja.. Vasaras līksmo zaļumu nomainīja rāmas rudens krāsas.
1.1.Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
PiemēriRudzi nodzeltē.
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
PiemēriLaiku pa laikam vajag savus papīrus izlikt saulē, tas nekas, ka nodzeltē, toties kodēm tas nepatīk.
Avoti: 5. sējums