nodzeltēt
nodzeltēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
PiemēriKoki nodzeltēja.. Vasaras līksmo zaļumu nomainīja rāmas rudens krāsas.
- Koki nodzeltēja.. Vasaras līksmo zaļumu nomainīja rāmas rudens krāsas.
- Ja aleju liepās šur un tur nespīdētu nodzeltējušas lapas, nevarētu nemaz domāt, ka rudens jau tik tuvu.
- ..nebij.. pat ne nodzeltējuša puķes kāta vecā māla podā..
- ..uz satikšanos ar mums nāk oktobra salnās nodzeltējuši dārziņi..
1.1.Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
PiemēriRudzi nodzeltē.
- Rudzi nodzeltē.
- ..priekšā rudzi. Liels, nodzeltējis lauks..
- ..Un meža malā plūcējus jau gaida Pret sauli nodzeltējis linu lauks.
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
PiemēriLaiku pa laikam vajag savus papīrus izlikt saulē, tas nekas, ka nodzeltē, toties kodēm tas nepatīk.
- Laiku pa laikam vajag savus papīrus izlikt saulē, tas nekas, ka nodzeltē, toties kodēm tas nepatīk.
- Pirms gulētiešanas viņš vēl paņēma rokās veco albumu un apskatīja izbalējušās, nodzeltējušās fotogrāfijas.
- ..sievišķi virtuvē bija sagriezuši desu un salikuši nodzeltējušā zupas šķīvī.
Avoti: 5. sējums