noglabāt
noglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.No likt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
Piemēri..pagrabā Reinis noglabāja savu komjaunatnes biedra karti aiz ieplaisājušā sienas apmetuma, lai tā nenonāktu ienaidnieka rokās.
- ..pagrabā Reinis noglabāja savu komjaunatnes biedra karti aiz ieplaisājušā sienas apmetuma, lai tā nenonāktu ienaidnieka rokās.
- Kamēr Rūdolfs iestūma plakandibeni ūdenī, Laura aizgāja pēc krūmā noglabātajiem airiem, iekāpa un veikli ielika tos dullos.
- ..pulkstenis vēl nebija sameklēts un izvilkts no rokas somiņas, kur viņa to pirmīt tika noglabājusi, lai nenoklīst.
1.1.pārn. Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
PiemēriRūgtumu izmest iz [no] sirds Un riebumu noglabāt dziļāk..
- Rūgtumu izmest iz [no] sirds Un riebumu noglabāt dziļāk..
- Tavs vējš un koks, un siltais ielu bruģis ir, liepu pilsēta, man sirdī noglabāts.
Avoti: 5. sējums