noglūnēt
noglūnēt -glūnu, -glūni, -glūn, pag. -glūnēju; niev.
1.intrans. Glūnoši noskatīties.
PiemēriAbas sievietes sirsnīgi sasveicinās, Aigars mazliet neuzticīgi caur pieri viņās noglūn.
- Abas sievietes sirsnīgi sasveicinās, Aigars mazliet neuzticīgi caur pieri viņās noglūn.
2.trans. Slepus novērot, izsekot.
Piemēri..Štāls [policists] būtu noglūnējis viņa dēlu, lai par to dabūtu iecirkņa uzrauga vietu.
- ..Štāls [policists] būtu noglūnējis viņa dēlu, lai par to dabūtu iecirkņa uzrauga vietu.
2.1.Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momenta).
PiemēriRagana noglūnēs tādu brīdi, kad var te iekšā tikt.
- Ragana noglūnēs tādu brīdi, kad var te iekšā tikt.
Avoti: 5. sējums