nokaisīt
nokaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSmiltīm nokaisīta celīte ved gar piesnigušajām ābelēm kaut kur dziļumā..
- Smiltīm nokaisīta celīte ved gar piesnigušajām ābelēm kaut kur dziļumā..
- Grīda bija nokaisīta ar egļu skujām..
- pārn. ..Un vasaras raibumiem saule Nokaisa manas māšeles deguntiņu.
1.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
Piemēri..[māte] uzliek krūzi ar lazdu spurdzēm. Izziedot tās nokaisīs galdautu dzeltenu.
- ..[māte] uzliek krūzi ar lazdu spurdzēm. Izziedot tās nokaisīs galdautu dzeltenu.
- ..[novembra] otrajā pusē iegriezās dzedrs rītenis, nokaisīja stingo zemi ar trausliem ledus graudiem..
- ..no zariem vēlās veselas lēkšķes, nokaisīdamas ceļu mīkstām sniega dūnām.
1.2.Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNokaisīt skujas pa visu kapsētas celiņu.
- Nokaisīt skujas pa visu kapsētas celiņu.
1.3.divd. formā: nokaisīts; pārn. Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
PiemēriViss lauks nokaisīts zeltainiem pieneņu ziediem.
- Viss lauks nokaisīts zeltainiem pieneņu ziediem.
- Kādā senā Romas mītā teikts, ka Saule piedzimusi zelta teļa veidā un ka tās māte ir Debess - milzīga govs, kuras ķermenis bijis nokaisīts ar zvaigznēm.
2.Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriVilma iebēra krūzītē tos pašus noniecinātos putraimus, sasauca cāļu māti ar saimi, kūtsgalā nokaisīja tai ēdamo..
- Vilma iebēra krūzītē tos pašus noniecinātos putraimus, sasauca cāļu māti ar saimi, kūtsgalā nokaisīja tai ēdamo..
- pārn. Un dzejnieks aiziet pa zemi, Pauguraino un veco, Bet mūžība zvaigžņu klēpi Nokaisa viņam pār pleciem.
Avoti: 5. sējums