noklusināt

noklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.

PiemēriViņa klausās aizturētās, noklusinātās skaņās.

Viņa klausās aizturētās, noklusinātās skaņās.
..skatījāmies Karlo Goci «Zaļo putniņu» un smējāmies pilnā kaklā... Pārējie savus smieklus bija noklusinājuši.
«Nē taču!» viņš, noklusinot balsi līdz čukstam, dedzīgi apgalvoja..
pārn. ..[iestigušās] mašīnas, izmēģinājušas visus ātrumus, noklusināja pārpūlētos motorus un palika gaidot, kamēr atnāks palīgā traktori.

1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.

PiemēriNoklusināt radiouztvērēju.

2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.

PiemēriVecāki nolemj, ka Elza jāizprecina, - tā varētu noklusināt valodas..

2.1.Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).

PiemēriLaiķis negribēja pieminēt slinkumu. Par to viņš jau arī bija aprājis un noklusinājis māti.

Laiķis negribēja pieminēt slinkumu. Par to viņš jau arī bija aprājis un noklusinājis māti.

3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.

PiemēriNoklusināt naidu.

Noklusināt naidu.
Māte: Es tad nu tev gribēju sacīt, lai tu arī no savas puses palīdzi Edvarta dusmas noklusināt. Es atkal salabināšu tēvu.
Ēstgriba noklusināta. Vircotu ēdienu pārkairināta mēle maz vairs reaģēja uz viskodīgākajām mērcēm..

3.1.Panākt, ka (kāds) nomierinās.

Piemēri..māksliniece sevi noklusina, apsauc un iegalvo, ka tā ir patmīlība, kas sāpina.

..māksliniece sevi noklusina, apsauc un iegalvo, ka tā ir patmīlība, kas sāpina.

Avoti: 5. sējums