Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokomplektēt
nokomplektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
PiemēriNokomplektēt rezerves daļas.
  • Nokomplektēt rezerves daļas.
  • Nokomplektēt ierīci.
  • ..mājās bija neliela, bet labām grāmatām nokomplektēta bibliotēka.
  • ..celtniecības pārvaldes elektromontieris.. nokomplektējis portatīvu čemodānu, kurā atrodas visi elektroiekārtu izbūvei nepieciešamie instrumenti..
2.Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
PiemēriNe jau tik viegli izdodas nokomplektēt komandu, pierunāt cilvēkus startēt.
  • Ne jau tik viegli izdodas nokomplektēt komandu, pierunāt cilvēkus startēt.
  • Visi pašreizējie mūziķi ir jauni, un būtībā ansamblis vēl līdz galam nav pat nokomplektēts.
Avoti: 5. sējums