nokrustīt
nokrustīt -krustīju, -krusti, -krusti, arī -krustu, -krusti, -krusta, pag. -krustīju; trans.
1.apv. Nokristīt1.
PiemēriZīdaini vajag nokrustīt, pirms viņš izdziest, tāda bija tuvinieku pirmā rūpe par mazo..
2.sar. Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt2.
Piemēri..ciema meitas to [puisi] ņēma uz graudu. Nokrustīja par Krikmēri.
Avoti: 5. sējums