nolīt | LLVV

nolīt

nolīt -līstu, -līsti, -līst, pag. -liju; intrans.

1.parasti 3. pers. Līt un pārstāt līt (par lietu).

PiemēriLietus nolijis pamatīgs. Visi grāvji un grambas vēl ūdens pilnas.

1.1.Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).

PiemēriAugstienēs nolīst par 30-40 milimetriem vairāk nokrišņu nekā zemienēs.

1.2.Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).

PiemēriDarbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..

Darbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
Tagad virs eglēm karājās melns padebess, par kuru rudenī nevar galvot - tas var pārskriet pāri, var arī nolīt īsā, bet spēcīgā lietū.
..saule izgaiņāja miglas vālus; tie nolija zemē smagās rasas lāsēs..

2.parasti 3. pers. Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.

PiemēriVēsās [dušas] strūkliņas.. nolīst pāri visam augumam..

Vēsās [dušas] strūkliņas.. nolīst pāri visam augumam..
..aizkavējusies un paslēpusies lietus lāse nolija uz kakla.
pārn. Jau kā Mārtiņa Robežnieka brālis vien viņš var likties šaubīgs un arestējams... Karsta salka viņam nolīst pār muguru.

2.1.Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem).

PiemēriAsaras nolīst uz rokām..

2.2.Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).

Piemēri..Rūtiņa atvēcināja roku tik sparīgi, ka daži vīna piliem nolija uz spodrās grīdas..

..Rūtiņa atvēcināja roku tik sparīgi, ka daži vīna piliem nolija uz spodrās grīdas..
Mudīte.. pēkšņi pasit mātes roku uz augšu, zāles nolīst uz segas.

2.3.pārn. Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par sīkiem priekšmetiem.

PiemēriDzirksteļu virpulis.. nolīst uz tālāko, vēl neskarto jumta daļu.

2.4.pārn. Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) – par gaismu.

PiemēriMirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi. Saraustītas ēnas pārslīdēja ielejai, un atkal balta gaisma nolija pār zemi..

Mirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi. Saraustītas ēnas pārslīdēja ielejai, un atkal balta gaisma nolija pār zemi..
Sārta blāzma piepilda istabu un nolīst pār mūsu sejām.
..sārtās strēles nolīst man pāri.

2.5.pārn. Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).

Piemēri..kā piķa lietus pār viņu nolija pārmetumi: «Redz, kāda tu esi! Es saucu, saucu, bet būtu jele atskatījusies!»

..kā piķa lietus pār viņu nolija pārmetumi: «Redz, kāda tu esi! Es saucu, saucu, bet būtu jele atskatījusies!»
..vesela lāstu straume nolīst pār audzinātāja galvu.
Pār Georgu nolija zobgalību lietus.
Nolīst smieklu šalts..

2.6.pārn. Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) – par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.

Piemēri..kā saule pār zēnu nolītu mātes mīlestība.

2.7.pārn. Spēja atspoguļoties (sejā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).

Piemēri..pār mīlīgajām sejas grumbiņām kā silts jūlija lietus.. nolija laimes pilns smaids.

..pār mīlīgajām sejas grumbiņām kā silts jūlija lietus.. nolija laimes pilns smaids.
..Un atminas pār tevi nolīst Kā pavasara lietus silts.

3.parasti 3. pers. Izlīstot atdalīties nost (par daļu).

Piemēri..ūdensnesēja aiziet, ka ne pilīte nenolīst.

4.Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.

PiemēriMelni nolijušā asfaltā atplaiksnās ugunis..

Melni nolijušā asfaltā atplaiksnās ugunis..
Meitene pasmaida mazliet, tā kā uz nolijušas rūts sīku saules staru ieraudzīdama..
..viņš ierauga.. lietus lāsēm nolijušu seju un lūpas..
Pēteris pārnāca Kalniņos atpakaļ, nolijis slapjš kā žurka.

4.1.Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).

PiemēriGrīda nolijuši ar ūdeni.

Avoti: 5. sējums