nomanīt
nomanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
PiemēriPulkstenim vajadzēja būt tā ap trešo stundu. Austrumu pusē varēja nomanīt blāzmu.
- Pulkstenim vajadzēja būt tā ap trešo stundu. Austrumu pusē varēja nomanīt blāzmu.
- Hipijs apstājās un sāka klausīties. Klausījās arī Kilons. Augšām aiz aizas malas, patālu, dzirdama kņada - sasaukšanās, ieroču žvadzoņa. Skaidri nomanāms, ka tuvojas ātri.
1.1.Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
PiemēriMājā ienākot, tūlīt nomanu, ka manas prombūtnes laikā noticis kas ārkārtīgs. Visas durvis vaļā, virtuvē deg spoža uguns.. Dzirdu klusas, satrauktas balsis.
- Mājā ienākot, tūlīt nomanu, ka manas prombūtnes laikā noticis kas ārkārtīgs. Visas durvis vaļā, virtuvē deg spoža uguns.. Dzirdu klusas, satrauktas balsis.
- Runādams tālāk par Ernu, Grundonis centās saglabāt aukstasinību, bet Agnese tūlīt nomanīja, ka viņš ir dziļi satraukts un nobažījies.
- Katra paviršība un virspusība darbā, ko bija nomanījusi pie kolēģiem, viņu ļoti sarūgtināja.
2.Nojaust, noprast.
PiemēriKātiņa visu runāto nedzirdēja un, ko dzirdēja, to lāgā nesaprata, taču tik daudz nomanīja, ka viņai neviens ļauna nevēl..
- Kātiņa visu runāto nedzirdēja un, ko dzirdēja, to lāgā nesaprata, taču tik daudz nomanīja, ka viņai neviens ļauna nevēl..
- ..skaudrā dvēsele prot nomanīt: Nu dzīve sāksies, Kur visus sapņu audus izārdīt Ir manim [man] nāksies Un ērkšķu kroni pīt.
3.parasti 3. pers. Sajust (par dzīvniekiem).
PiemēriLapsa uzreiz nomanīja, ka alas caurumā draud briesmas..
- Lapsa uzreiz nomanīja, ka alas caurumā draud briesmas..
- Govis, laikam nomanīdamas, ka tiks laukā no kūts zaļās ganībās, visu rītu jau nemierīgi māva.
Avoti: 5. sējums