nomutēt
nomutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Noskūpstīt.
PiemēriMājās sieva atbraucēju sirsnīgi nomutēja..
- Mājās sieva atbraucēju sirsnīgi nomutēja..
- Pēteris pasteidzās nomutēt grāfienei elkoni..
- Viņš vēlreiz izliecās pa [vagona] durvīm un atvadām nomutēja māsu.
Avoti: 5. sējums