nomuļļāties
nomuļļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; vienk.
1.Refl. → nomuļļāt1. Tikt nomuļļātam.
Piemēri«Un tāpat, mīļo pilson, ir atkal ūdeņi, kur viņš [vēzis] ir nomuļļājies ar dūņām.»
- «Un tāpat, mīļo pilson, ir atkal ūdeņi, kur viņš [vēzis] ir nomuļļājies ar dūņām.»
- Nedod bērnam sviestmaizi rokā! Viņš nomuļļāsies.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
PiemēriViņš pie šā darba nomuļļājies visu dienu.
- Viņš pie šā darba nomuļļājies visu dienu.
Avoti: 5. sējums