nomāktība
nomāktība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
PiemēriNomāktībai (tāpat kā pacilātībai) var būt daudz variantu, turklāt, jo cilvēks labāk prot sevi novērot un novērtēt, jo vairāk nianšu viņš saviem dažādajiem garastāvokļiem atrod..
- Nomāktībai (tāpat kā pacilātībai) var būt daudz variantu, turklāt, jo cilvēks labāk prot sevi novērot un novērtēt, jo vairāk nianšu viņš saviem dažādajiem garastāvokļiem atrod..
- Savā nomāktībā viņš bija sācis to [grāmatu] šķirstīt, ielasījies vienā lappusē un nu nevarēja nelasīt tālāk.
- ..meitene stāvēja nopietna un klusa... Ja viņi būtu sveši ļaudis, kas satikušies pirmo reizi, viņš šo tikko jaušamo nomāktību viņas sejā nemaz nebūtu ievērojis.
1.1.Psihisko procesu nevēlama pasivitāte.
PiemēriDepresiju, kā liecina pats termins, kopumā raksturo visu psihisko procesu nomāktība, aizture.
- Depresiju, kā liecina pats termins, kopumā raksturo visu psihisko procesu nomāktība, aizture.
2.Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
PiemēriŠai laikā [20. gadsimta sākumā] rodas ar! klasiskais, latviešu lirikā spilgtākais kapitālisma laikmeta darba sievietes nomāktības tēlojums - Raiņa «Fabrikas meitenes dziesma»..
- Šai laikā [20. gadsimta sākumā] rodas ar! klasiskais, latviešu lirikā spilgtākais kapitālisma laikmeta darba sievietes nomāktības tēlojums - Raiņa «Fabrikas meitenes dziesma»..
- ..austrumu sieviete nometusi parandžu, senos aizspriedumu plīvurus un nomāktības tumsu..
Avoti: 5. sējums