nomērot
nomērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Piemēri..biju spiests visus trīsdesmit trīs kilometrus nomērot kājām..
- ..biju spiests visus trīsdesmit trīs kilometrus nomērot kājām..
- ..pārdesmit soļu bijām nomērojuši klusēdami..
- ..priekšstrādnieks nostājās gatavībā [sēt], iepletis kājas sīkam nomērotam sējēja solim.
Stabili vārdu savienojumiNomērots (arī nomērīts) solis.
- Nomērots (arī nomērīts) solis — Noteikta garuma solis.
2.pareti Nomērīt1.
PiemēriNomērot svārkus.
- Nomērot svārkus.
2.1.pārn. Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
PiemēriUn tad viņa sāk runāt klusā, bet ne apspiestā balsī. Runā īsiem, nomērotiem, sakarīgiem teikumiem..
- Un tad viņa sāk runāt klusā, bet ne apspiestā balsī. Runā īsiem, nomērotiem, sakarīgiem teikumiem..
3.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
PiemēriAr sievišķīgu ziņkāri viņa nomēroja Skaidrīti no galvas līdz papēžiem..
- Ar sievišķīgu ziņkāri viņa nomēroja Skaidrīti no galvas līdz papēžiem..
- Viņš nomēroja mani sapīkušām acīm..
- Puisis vēlreiz ar skatienu nomēro zemes strēli starp mežu un rudziem.
Avoti: 5. sējums