nomīt1
nomīt [nomĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu
1.trans. Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriPie upes.. bijusi pļaviņa, kuras īpašniece vienumēr sodījusies, ka vasarnieki nominot viņai zāli.
- Pie upes.. bijusi pļaviņa, kuras īpašniece vienumēr sodījusies, ka vasarnieki nominot viņai zāli.
- Dorota vadāja zirgu, lai tas nenomin stādus..
- Zaļa zāle gauži raud kājiņām nominama.
1.1.Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
Piemēri..nokrauts un nomīts tā, ka piliens tur [siena kaudzē] nelīdīs iekšā.
- ..nokrauts un nomīts tā, ka piliens tur [siena kaudzē] nelīdīs iekšā.
- Melli [melni] vīri - varas kalpi man uzkrita, Līdz asinīm sita, tad nokāva, Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina, - Neviens manu kapu nezina...
1.2.Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
PiemēriNomīt degošo sērkociņu.
- Nomīt degošo sērkociņu.
2.trans. Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
PiemēriCūka nominusi cālēnu.
- Cūka nominusi cālēnu.
- Masa [ķēve] atkal no ceļa gravas uznākusi sētsvidus maurā, un Osienes bērni to apsēduši... «Kur tad Osiene - kad nomīs kādu, tad atkal būs bļaušana, tad atkal zirgs būs vainīgs!»
- Gailis nominis vērsim kāju (mēli).
3.trans. Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
Piemēri..viens papēdis [zābakam] nomīts šķībs, tomēr tas bij pavisam cits apavs nekā vīzes.
- ..viens papēdis [zābakam] nomīts šķībs, tomēr tas bij pavisam cits apavs nekā vīzes.
4.trans. Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
PiemēriNomīt paminu.
- Nomīt paminu.
5.intrans.; pareti Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.).
PiemēriTikai retām vietām vēl sliežu zīmes var saskatīt ceļā. Zirgs lāgu lāgiem nomin sāņus un saklūp grāvī.
- Tikai retām vietām vēl sliežu zīmes var saskatīt ceļā. Zirgs lāgu lāgiem nomin sāņus un saklūp grāvī.
Avoti: 5. sējums