nopušķot
nopušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Pušķot un pabeigt pušķot.
PiemēriNopušķoti zirgi.
- Nopušķoti zirgi.
- Krogus kalpones uz mātes mājienu bija nopušķojušas meitas krēslu zaļumiem, puķēm un kroņiem..
- ..viņš noņēma cepuri.. un vija ziedus ap cepures loku. Raidaidaida! Nopušķotā cepure uzskrēja gaisā, nokrita pļavas spilgtajā zaļumā..
Avoti: 5. sējums