noreibums
noreibums -a, v.; parasti vsk.
1.Stāvoklis → noreibt1. Apreibums.
PiemēriJānis lēja glāzē dzeramo un, sava noreibuma apjucis, smīnēja.
- Jānis lēja glāzē dzeramo un, sava noreibuma apjucis, smīnēja.
2.Stāvoklis → noreibt2.
PiemēriKatram puisim bija vai nu sieva, vai sava meitene.. Pasaule tā bija iekārtota,.. tikai Beiziķis vēl ne reizi nebija īsti līdz noreibumam ieskatījies ne zilās, ne brūnās acīs.
- Katram puisim bija vai nu sieva, vai sava meitene.. Pasaule tā bija iekārtota,.. tikai Beiziķis vēl ne reizi nebija īsti līdz noreibumam ieskatījies ne zilās, ne brūnās acīs.
- Lai viņi zina, kas Elzai bijusi šī zagtā, slepenā mīlestība, šis dziļais noreibums, pie kura tika, pārkāpjot laulību.
Avoti: 5. sējums